Prezentācija projekta "Uzlabojot cietušo tiesību aizsardzību: pieeja juridiskai palīdzībai" ietvaros notikušajā seminārā "Noziegumos cietušais - Latvijas tiesību sistēmā un sabiedrībā", kas notika 2014.gada 3.aprīlī Rīgā. Plašāka informācija par semināru: http://www.providus.lv/upload_file/Projekti/Kriminalitesibas/Riga_seminara%20dienas%20kartiba.pdf Plašāka informācija par projektu: http://www.providus.lv/public/27828.html Projekts finansēts ar Eiropas Savienības atbalstu Krimināltiesību programmas ietvaros

1. Izlīgums ar cietušo -
nozīme, būtība un aktivitātes
Gunta Tetere
Izlīguma, izvērtēšanas ziņojumu,
piespiedu un sabiedriskā darba departamenta
Izlīguma nodaļas vecākā referente
gunta.tetere@vpd.gov.lv
Tel. +371 6701143, mob. tel. +371 26340776
Rīga, 2014.gada 3.aprīlī
Prezentācija sagatavota projekta «Uzlabojot cietušo tiesību aizsardzību: pieeja juridiskai palīdzība»
ietvaros. Projekts finansēts ar Eiropas Savienības atbalstu Krimināltiesību programmas ietvaros.

2. Izlīgums Valsts probācijas dienestā
Brīvprātīgs sarunu process starp cietušo un likumpārkāpēju, kuru vada
neitrāla persona – starpnieks,
palīdzot iesaistītajām pusēm vienoties par savstarpēji pieņemamu un
taisnīgu risinājumu.
Izlīguma procesa pamatā –
Taisnīguma atjaunošanas
pamatprincipi
Taisnīguma atjaunošana ir process, kurā puses, kas iesaistītas konkrētā
nodarījumā, kopā izlemj, kā novērst nodarījuma sekas, un pārrunā
nodarījuma ietekmi uz nākotni.
(Tony Marshall ”Restorative Justice: an overview” 1999)

3. Taisnīguma atjaunošana izlīguma procesā
Formāls process
 Uzsvars uz zaudējumu atlīdzināšanu bez
iespējas iesaistīties dialogā
 Likumpārkāpējs un cietušais netiek
pienācīgi sagatavoti
 Cietušajam netiek sniegta iespēja izvēlēties
izlīguma vietu un atbalsta personas
 Cietušajam nosūtīts tikai rakstisks
uzaicinājums ierasties uz izlīguma sēdi
 Starpnieks izlīgumā uzņemas iniciatīvu,
neļauj pusēm izteikties
 Tiešs dialogs starp likumpārkāpēju un
cietušo – minimāls
 Zema iecietība pret klusuma brīžiem un jūtu
izpausmēm
 Cietušā piedalīšanās – brīvprātīga,
likumpārkāpēja – obligāta
 Process vērsts uz vienošanās panākšanu
un ļoti īss (10 – 15 min.)
Taisnīgumu atjaunojošs process
 Galvenais uzsvars uz cietušā –
likumpārkāpēja dialogu
 Zaudējumu atlīdzināšana – svarīga, taču
sekundāra pret iespēju runāt par nodarījuma
ietekmi uz pusēm
 Cietušajam iespēja izvēlēties savus
atbalstītājus un tikšanās vietu
 Pirms izlīguma individuālas/atsevišķas
tikšanās ar cietušo un likumpārkāpēju
 Starpnieks neuzņemas aktīvu lomu sarunā
 Augsta iecietība pret jūtu izpausmēm un
nodarījuma ietekmi
 Brīvprātīgs process
 Procesu vada apmācītie iestādes darbinieki -
starpnieki kopā ar brīvprātīgajiem
starpniekiem
 Process ir vērsts uz dialogu ar nepieciešamo
laika limitu (vismaz 1 h vai ilgāk)

4. Kas ir nepieciešams, lai mazinātu kaitējumu
Cietušā vajadzības
Laiks nomierināties
Laiks padomāt
Būt uzklausītam
Iespēja uzdot jautājumus
Kāpēc es?
Ko es izdarīju, ka tas notika ar mani?
Vēlme, lai pāridarītājs saprot
savas uzvedības ietekmi un cietušā
emocijas
Patiesa un brīvprātīga
atvainošanās
Iespēja visu vērst par labu
Pārliecība, ka nodarījums
neatkārtosies
Likumpārkāpēja vajadzības
Laiks padomāt
Būt uzklausītam
Iespēja apzināties un izskaidrot
savas rīcības iemeslus
Iespēja atvainoties
Iespēja atlīdzināt nodarīto
Pārliecība, ka nodarījuma sekas ir
mazinātas vai novērstas
Cerība, ka nav nekāda paliekoša
aizvainojuma
Pārliecība, ka dzīve turpinās

5. Kad sākas izlīguma organizēšana
Valsts probācijas dienestā
Kad saņemts pieprasījums no:
 Policijas
 Prokuratūras
 Tiesas
 Kad saņemts ierosinājums no tiesneša (Likums “Par audzinoša
rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem“)
Kad saņemts iesniegums no:
 Cietušā
 Personas, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu
 Likumiskā pārstāvja (ja izlīgumā piedalās nepilngadīgais vai
rīcībnespējīga persona)

6. Izlīguma starpnieks
 konfliktu risināšanā apmācīts un sertificēts brīvprātīgais probācijas
darbinieks vai Valsts probācijas dienesta amatpersona
 palīdz uzturēt miermīlīgas, konstruktīvas sarunas starp cietušo un
likumpārkāpēju
 neiesaka risinājumus
 nemoralizē
 ievēro:
• konfidencialitāti
• neitralitāti
25 brīvprātīgie starpnieki
70 amatpersonas

7. Pamatprincipi:
 Personīga un brīvprātīga dalība
 Cietušais nepilngadīgais var nepiedalīties, ja tas viņam var kaitēt
 Likumpārkāpējs atzīst, ka ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu
 Nav domstarpību par nodarījuma faktiem
 Iespēja jebkurā brīdī atteikties no dalības procesā
 Piedalās likumiskais pārstāvis, ja iesaistās nepilngadīgais
 Procesu vada apmācīts starpnieks
 Starpnieks – procesa vadītājs nevis tiesnesis, psihoterapeits vai
juriskonsults
 Konfidencialitāte
 Starpnieks ievēro ētikas principus
 Izlīgums var notikt visās kriminālprocesa stadijās
 Izlīgumu var organizēt par jebkuru noziedzīgu nodarījumu

8. Metodes - izlīgums un izlīguma sanāksme
Izlīgums
 Piedalās cietušais un likumpārkāpējs
 Vecāki, ja iesaistīts nepilngadīgais
 Atbalsta personas
Izlīguma sanāksme (“conferencing”)
 Saruna norit pēc speciāla scenārija (pamatojoties uz sagatavotajiem
jautājumiem noteiktā kārtībā )
 Piedalās visas puses, kuras ietekmēja nodarījums
 Tiek iesaistīti profesionāļi

9. Ieguvumi no izlīguma procesa
Cietušais
 Ātrāk kā tiesāšanās ceļā var saņemt atlīdzību par nodarīto kaitējumu
 Var paust likumpārkāpējam savu viedokli un izjūtas par notikušo
 Var saņemt atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem par notikušo
 Gūst liekāku drošības sajūtu nākotnē
Likumpārkāpējs
 Uzņemas atbildību par nodarīto cietušajam un atlīdzina tam nodarītos zaudējumus
 Atkarībā no nodarījuma smaguma, izlīgums var būt par pamatu atbrīvošanai no
kriminālatbildības vai citos gadījumos to var ņemt vērā, nosakot sodu
 Saņem iespēju izskaidrot savas rīcības iemeslus
 Atgūst cieņu, izdarot secinājumus un domājot, kādā veidā varētu mainīt savu dzīvi
Sabiedrība
 Tiek atslogota tiesu sistēma
 Samazinās to cilvēku skaits, kas nonāk ieslodzījuma vietās
 Tiek taupīti nodokļu maksātāju līdzekļi
 Likumpārkāpējam, izprotot nodarījuma sekas, samazinās jaunas nodarījuma
izdarīšanas iespējas, kas veicina sabiedrības drošību

10. Neliels ieskats statistikā

11. Pieprasīto izlīgumu dinamika pa gadiem (absolūtie skaitļi)

12. Izlīguma ierosinātāju dinamika
2008 2009 2010 2011 2012 2013
Pieaugums/
samazinājums
2013.g.
Policija 187 79 83 185 166 244 78
Prokuratūra 83 64 69 53 71 76 5
Tiesa 68 7 0 22 22
Abas iesaistītās puses 28 41 9 11 4 17 13
Persona, kura izdarījusi
noziedzīgu nodarījumu
743 539 239 433 445 688 243
Cietušais 31 15 36 11 13 39 26
Tiesneša ierosinājums 4 3 7 4 -3
Kopā 1140 745 440 696 706 1090 384

13. Ierosināto izlīgumu skaits pa reģioniem 2013.gadā

14. Izlīgumu sadalījums pēc noziedzīgā nodarījuma
veidiem (%)
2008 2009 2010 2011 2012 2013 2012 2013
kopā
kopā
kopā
kopā
kopā
kopā
Pilng.
Nepilng.
Pilng.
Nepilng.
Kriminālpārkāpums 22% 20% 25% 32% 36% 16% 36% 37% 15% 19%
Mazāk smags
noziegums
31% 33% 47% 40% 37% 53% 39% 19% 54% 51%
Smags noziegums 42% 39% 25% 25% 25% 29% 23% 40% 29% 27%
Sevišķi smags
noziegums
5% 8% 3% 3% 2% 2% 2% 2% 2% 2%
ARPL gadījumā 2% 1%

15. Izlīgumu sadalījums pēc noziedzīgā nodarījuma
kvalifikācijas 2013.gadā
Noziedzīgais nodarījums un Krimināllikuma pants Skaits
Par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā (180/1) 239
Par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no glabātavas
(175/3)
154
Par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu (185/1) 133
Par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu (130/2) 73
Par huligānismu, ja to izdarījusi personu grupa vai ja tas saistīts ar miesas bojājumu
nodarīšanu (231/2)
62
Par svešas kustamas mantas slepenu vai atklātu nolaupīšanu (175/1) 40
Par tāda miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, kas nav bīstams dzīvībai (126/1) 34
Par zādzību, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās (175/2) 32
Un citi (109/1, 125/1, 143/1, 176/2, 193/2, 260/1, 260/2 ) līdz 20

16. Organizēto izlīgumu rezultāti
2008 2009 2010 2011 2012 2013
2013
(N=1090)
Izlīga bez nosacījumiem 15% 13% 19% 18% 14% 15% 168
Izlīga ar nosacījumiem 36% 30% 30% 37% 37% 33% 363
Nepanāca vienošanos 7% 4% 6% 7% 4% 6% 65
Izlīgums tika pārtraukts 36% 51% 33% 29% 35% 36% 390
Aktīvās izlīguma sadaļas no
iepriekšējā perioda
6% 2% 12% 9% 10% 10% 104

17. Probācijas klientu sadalījums
nepilngadīgie; 253;
23%
pilngadīgie; 837;
77%

18. Izlīguma procesa novērtēšanas anketa izlīguma
dalībnieku aptaujai

19. Izlīguma procesa dalībnieku aptaujas rezultāti un to
analīze
 Kopā par 2013.gadu tika analizētas 484 aptaujas anketas
 Tika aptaujāti 208 likumpārkāpēji, 178 cietušie un 100 likumpārkāpēju
un cietušo likumiskie pārstāvji un atbalstītāji
 No respondentiem 153 bija sievietes un 312 - vīrieši
 Likumpārkāpēji lielākoties bija vecumā no 14 līdz 40 gadiem, bet
cietušie no 25 līdz 60 gadiem

20. Vai bija noderīgi satikt otru pusi izlīguma procesā
Ļoti noderīgi; 371;
78%
Nebija noderīgi; 47;
10%
Daļēji noderīgi; 33;
7%
Nav atbildes; 23;
5%

21. Vai Jūs ieteiktu citiem iesaistīties izlīguma procesā
Jā; 369; 77%
Nav atbildes; 3; 1%Nezinu; 68; 14%
Nē; 38; 8%

22. Svarīgi izlīguma procesā
185
241
186
158
228
73
191
7
0 50 100 150 200 250 300
SAGATAVOTA DROŠA UN KOMFORTABLA VIDE
LABI APMĀCĪTS UN PROFESIONĀLS STARPNIEKS
LABA IZLĪGUMA BŪTĪBAS, SEKU UN PUŠU TIESĪBU
IZSKAIDROŠANA
IESPĒJA UZDOT JAUTĀJUMUS UN SAŅEMT ATBILDES NO
IESAISTĪTĀS PUSES
IESPĒJA RAST ĀTRĀKU RISINĀJUMU NEKĀ TIESĀŠANĀS
CEĻĀ
IESPĒJA GŪT LIELĀKU DROŠĪBAS SAJŪTU NĀKOTNĒ
IEJŪTĪGS UN SAPROTOŠS STARPNIEKS
CITA ATBILDE (teksta komentārs)

23. Aktualitātes normatīvo aktu izstrādē
izlīguma jomā

24. No Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2012/29/ES
Tiesības uz aizsardzību atjaunojošās justīcijas pakalpojumu kontekstā:
 atjaunojošās justīcijas pakalpojumus izmanto tad, ja tie ir cietušā interesēs,
ņemot vērā visus drošības apsvērumus, un tie balstās uz cietušā brīvu un
apzinātu piekrišanu, ko var atsaukt jebkurā laikā
 pirms piekrišanas piedalīties atjaunojošās justīcijas procesā cietušajam
sniedz pilnīgu un objektīvu informāciju par procesu un iespējamiem tā
iznākumiem, kā arī informāciju par procedūrām, kas paredzētas, lai
uzraudzītu jebkuras vienošanās izpildi
 likumpārkāpējs ir atzinis lietas galvenos apstākļus
 visas vienošanās panāk brīvprātīgi, un tās var ņemt vērā turpmākā
kriminālprocesā
 pārrunas atjaunojošās justīcijas procesos, ja tās nav veiktas publiski, ir
konfidenciālas, un tās pēc tam neizpauž, izņemot, ja puses ir piekritušas vai
ja to pieprasa valsts tiesību akti saistībā ar sevišķām sabiedrības interesēm

25. Krimināllikuma 58.panta otrajā daļa
Personu, kas izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu,
izņemot noziedzīgus nodarījumus, kuru rezultātā iestājusies cilvēka nāve,
var atbrīvot no kriminālatbildības, ja:
1)ir izlīgums ar cietušo vai viņa pārstāvi
2)persona pēdējā gada laikā nav tikusi atbrīvota no kriminālatbildības par
tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, noslēdzot izlīgumu
3)persona pilnīgi novērsusi ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radīto
kaitējumu vai atlīdzinājusi nodarīto zaudējumu.

26. Kriminālprocesa likuma 381.panta otrā daļa
Izlīguma īstenošana
(2)Procesa virzītājs, konstatējot, ka kriminālprocesā ir iespējams izlīgums
un ir lietderīgi iesaistīt starpnieku, par to var informēt Valsts probācijas
dienestu, bet, ja noziedzīgu nodarījumu izdarījis nepilngadīgais, tad
Valsts probācijas dienestu informē visos gadījumos, izņemot
gadījumu, kad izlīgums jau noslēgts.

27. Saeimā iesniegtie grozījumi :
(uz trešo lasījumu)
Kriminālprocesa likums
121.pants. Kriminālprocesuāli aizsargātie profesionālie noslēpumi
“(6) Valsts probācijas dienesta starpniekam ir tiesības neliecināt par
izlīguma procesu, kā arī iesaistīto pušu un trešo personu uzvedību
izlīguma sēdes laikā, izņemot gadījumus, kad izlīguma procesā atklājas
informācija par citu noziedzīgu nodarījumu.”
Krimināllikums
58.1 pants. Nosacīta atbrīvošana no kriminālatbildības
“(4) 6) izpildīt izlīguma nosacījumus.”

28. Paldies par uzmanību!